Ceļojums uz Ķīnu – vieta, kur senatne satiekas ar nākotni

Kad pirmo reizi ieraudzīju Pekinu, sajutu – esmu nonākusi pavisam citā pasaulē. Gaisa smarža, cilvēku kustība, sarkanās laternas, smalkā tvaika dvesma no ielas ēdienu stendiem – viss kopā radīja īpašu sajūtu, ka šeit laiks plūst citādi.

Pastaiga pa Lielo Ķīnas mūri bija viens no tiem brīžiem, kad apzinies, cik milzīga ir cilvēku radītā pasaule. Tūkstošiem kilometru garš mūris, kas vijās pāri kalniem un ielejām – un tu stāvi tur, skatoties tālumā un jūti, ka esi daļa no vēstures.

Pekinā mani pārsteidza kontrasti – senā Aizliegtā pilsēta ar sarkanajiem vārtiem un zelta jumtiem, bet pāris kvartālus tālāk – stikla torņi, mirdzoši ekrāni un steiga. Un visur – smaidoši cilvēki, kas labprāt pasaka “ni hao” un palīdz atrast ceļu.

Ķīnā iemācījos baudīt ēdienu kā piedzīvojumu – nūdeļu zupa, ko pasniedz ielas kafejnīcā, Pekinas pīle, kas kūst mutē, un zaļā tēja, kas silda dvēseli.
Šī valsts māca pacietību, cieņu pret tradīcijām un apbrīnu par cilvēku spēju radīt un saglabāt.

Ja man jautātu – vai dotos vēlreiz? Jā, bez šaubām. Ķīna ir vieta, kas atver acis un sirdi